LaIPA kā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pamatuzdevums ir pārstāvēt izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības, nodrošināt taisnīgu atlīdzību par mūzikas izmantošanu un aizsargāt tiesību īpašnieku intereses. Turklāt LaIPA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu tiesību īpašniekus. Savukārt radiostacijas ir nozīmīgi mūzikas izmantotāji un būtiski LaIPA sadarbības partneri.

Tāpēc diskusija par Latvijas mūzikas īpatsvaru radio ēterā nav par radio izmaksu vai LaIPA ieņēmumu palielināšanu. Tās būtība ir cita - nodrošināt, lai Latvijā radītai mūzikai būtu pietiekama un regulāra vieta Latvijas radio ēterā.

LaIPA jau šobrīd veicina Latvijas mūzikas apriti

Latvijā radītas mūzikas plašāka izmantošana un atpazīstamības veicināšana jau ilgstoši ir viens no LaIPA darbības virzieniem. To apliecina virkne iniciatīvu - Latvijas mūzikas topu veidošana un popularizēšana, kampaņas par Latvijā radītas mūzikas izmantošanu publiskajā telpā, tostarp mazumtirdzniecības ķēdēs, kā arī Latvijas mūzikas nozares apbalvojuma GAMMA izveide. Nozīmīgs solis bija arī Music Latvia izveide 2012. gadā, kuras viens no mērķiem ir veicināt Latvijas mūzikas nozares attīstību un palielināt Latvijā radītas mūzikas izmantošanu un apriti.

Visām šīm iniciatīvām ir kopīgs mērķis - veidot atbilstošu vidi, kurā Latvijas mūzika tiek ne tikai radīta, bet arī izmantota un pamanīta. Bet, pats galvenais, sasniedz klausītāju. Radio šajā mūzikas ekosistēmā joprojām ir īpaša nozīme. To apliecina arī LaIPA sadarbībā ar pētījumu kompāniju Kantar veiktais ikgadējais Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa pētījums.

2025. gada pētījumā 88% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka mūziku klausās internetā, tomēr arī radio saglabā ļoti būtisku vietu mūsu ikdienas mūzikas lietošanā. Kantar radio auditorijas dati rāda, ka 2025. gada pavasarī un vasarā radio vismaz reizi nedēļā klausījās 80,5% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet ik dienu 58,2%. Turklāt vidējais radio klausītājs radio klausīšanai veltīja gandrīz četras stundas dienā.

Tieši tādēļ radio ēteram ir būtiska nozīme Latvijas mūzikas nozares attīstībā. Radio joprojām ir viena no nozīmīgākajām platformām, ar kuras starpniecību mūzika sasniedz plašu Latvijas auditoriju un veido daļu no klausītāju ikdienas mūzikas patēriņa.

Pakāpeniski ieviešamais 30% - samērīgs risinājums

LaIPA padomes ieskatā 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvars būtu samērīgs risinājums, kas nav nekas unikāls arī Eiropas praksē. Igaunijā noteiktām radio programmām vietējās mūzikas īpatsvaram ir paredzēts 30% slieksnis, savukārt Polijā radio programmām noteikts vismaz 33% poļu valodā izpildītu dziesmu īpatsvars. Polijas regulējums papildus pievērš uzmanību arī dienas laikam un jauno izpildītāju repertuāram.

Latvijas gadījumā 30% būtu pietiekams īpatsvars, lai Latvijas mūzika kļūtu par regulāru un pamanāmu radio programmas sastāvdaļu. Vienlaikus Latvijas mūzikas klātbūtne radio var tikt nodrošināta ne tikai ar dziesmu atskaņošanu, bet arī integrējot to raidījumu saturā - kā fona mūziku, džinglus, muzikālās pārejas un citus muzikālus elementus. Tas ļautu radiostacijām Latvijā radītu mūziku izmantot daudzveidīgāk un organiski iekļaut to savā programmā.

Vienlaikus tas nozīmē, ka pārējie 70% repertuāra joprojām paliktu pašas radiostacijas redakcionālajā izvēlē. Turklāt plānots, ka 30% ieviešana notiek pakāpeniski. Ieviešanas periods saskaņā ar paredzētajiem likuma grozījumiem plānots šāds: 2028. gadā : 10%, 2029. gadā : 20%, 2030. gadā sasniedzot 30% robežu.

Runa nav par konkrētu dziesmu vai mākslinieku noteikšanu radiostacijām, redakcionālā izvēle arī turpmāk paliktu pašu radio ziņā. Priekšlikums paredz nodrošināt Latvijā radītai mūzikai pietiekamu klātbūtni kopējā radio repertuārā, saglabājot radiostaciju brīvību izvēlēties māksliniekus, dziesmas un žanrus.

Tas ir arī kultūras un valodas jautājums

Diskusijā par Latvijas mūzikas vietu radio vissvarīgākais nav ekonomiskais jautājums. Daudz svarīgāka ir kultūrpolitiskā dimensija. Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprināts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Savukārt Satversmes 4. pants nosaka: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Mūzika ir dzīva kultūrtelpas daļa. Tā ir arī viens no veidiem, kā valoda dzīvo mūsu ikdienā, sasniedz jaunās paaudzes un kā veidojas mūsdienīga Latvijas kultūras identitāte. Tāpēc jautājums par Latvijas mūzikas klātbūtni radio nav tikai jautājums par atbalstu mūziķiem. Tas ir arī jautājums par to, cik dzirdama Latvijas kultūra un latviešu valoda ir mūsu pašu publiskajā telpā.

Kvotas administrēšana ir tehniski īstenojama

Diskusijā par regulējumu būtisks ir arī ļoti praktisks jautājums - vai iespējams objektīvi uzskaitīt radio atskaņoto repertuāru un kontrolēt noteiktā īpatsvara ievērošanu? No LaIPA kā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieredzes raugoties, radio repertuāra uzraudzību iespējams nodrošināt, izmantojot profesionālus monitoringa pakalpojumus, kas balstīti uz fonogrammu identificēšanu un fonogrammu metadatiem. Ļaujot objektīvi identificēt izmantoto repertuāru un noteikt tā īpatsvaru.

Tātad šāda regulējuma administrēšanai nav nepieciešams veidot jaunu tehnoloģisku sistēmu - iespējams izmantot mūzikas nozarē jau pazīstamus tehniskos risinājumus.

Latvijas ēterā - vietu Latvijas kultūrai!

30% slieksnis šajā diskusijā nav pašmērķis. Tas ir instruments, lai Latvijas mūzika būtu pietiekami klātesoša savā tirgū, lai klausītājiem būtu iespēja to atklāt, jaunajiem māksliniekiem - sasniegt auditoriju, bet Latvijas mūzikas ekosistēmai kopumā - attīstīties.

LaIPA padomes ieskatā Latvijas mūzikai ir jābūt reālai iespējai tikt sadzirdētai savā valstī - gan kā profesionālai nozarei, gan kā neatņemamai Latvijas kultūras un valodas telpas sastāvdaļai.