Kā liecina šī gada rezultāti, absolūtais vairākums – 88% - Latvijas iedzīvotāju klausās mūziku internetā. Ne mazāka nozīme nozares tālākai attīstībai ir tam, ka vairāk nekā 81% meklē jaunu mūziku, ko klausīties.

Šī gada dati īpaši izgaismo mūzikas nozīmi darba vidē un publiskajā sektorā. Aptaujas rezultāti rāda, ka cilvēki augsti vērtē fona mūziku publiskajās un klientu apkalpošanās vietās, savukārt ievērojami palielinās apziņa par mūzikas nozīmi birojos un darba vidē. Tas apliecina, ka mūzika tiek uztverta ne tikai kā izklaide, bet arī kā nozīmīgs faktors emocionālās labsajūtas un produktivitātes veicināšanā.

Pētījums apliecina, ka Latvijas sabiedrība joprojām aktīvi interesējas par mūziku – 81% iedzīvotāju meklē jaunu mūziku, ko klausīties (2024. gadā – 78%). Visbiežāk jauna mūzika tiek atklāta, skatoties mūzikas videoklipus (33%), radio raidījumos un topos (21%) un straumēšanas servisu atskaņošanas sarakstos (18%). Jaunu mūziku biežāk meklē skolēni un studenti, kā arī iedzīvotāji ar vidējiem līdz augstākiem ienākumiem.

89% Latvijas iedzīvotāju klausās mūzikas ierakstus, šis rādītājs saglabājies stabils salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Nozīmīgs skaits respondentu (41%) visbiežāk klausās mūziku, pārvietojoties ar transportlīdzekli, 27% to dara mājās, 9% – darbā, bet vēl 9% pārvietojoties ar kājām.

Aptauja rāda: pieaug klausīšanās internetā un maksas straumēšanas servisu izmantošana.

Pētījuma dati rāda būtisku pieaugumu digitālajā mūzikas klausīšanās vidē. 88% Latvijas iedzīvotāju klausās mūziku internetā (pieaugums par 9 %, salīdzinot ar 2024. gadu). Vispopulārākā platforma joprojām ir YouTube bezmaksas versija, to izmanto 46% iedzīvotāju, kam seko interneta radio kanāli (29%) un bezmaksas Spotify vai Deezer (19%). Tomēr nevar nepamanīt, ka pamazām pieaug arī maksas straumēšanas servisu lietojums. Piemēram, 14% klausās mūziku maksas Spotify vai Deezer platformās, bet 8% izmanto YouTube Premium.

“Šī gada dati apliecina, ka Latvijas mūzikas vide ir dinamiska un sabiedrība arvien aktīvāk iesaistās mūzikas patēriņā digitālajā vidē” norāda LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa. “Pieaug digitālo platformu izmantošana un maksas straumēšanas servisu popularitāte, kas veicina ilgtspējīgu mūzikas industrijas attīstību. Tajā pašā laikā sabiedrība arvien labāk apzinās, cik būtiski ir, lai mūzika skan arī darba vidē un publiskajās telpās. Tāpēc ir svarīgi izglītot sabiedrību par legālu mūzikas patērēšanu un intelektuālā īpašuma jautājumiem.”

Mūzikas žanru izvēles “tops” nemainīgs, līderos popmūzika.

Mūzikas žanru izvēle Latvijā atspoguļo gan individuālu klausītāju gaumi, gan plašākas sabiedrības kultūras un sociālās tendences. Šī gada aptaujas dati liecina, ka 37% iedzīvotāju dod priekšroku popmūzikai, kas joprojām ir stabilākais un visaptverošākais žanrs Latvijas klausītāju vidū. Rokmūzika saglabā otro populārāko pozīciju ar 17%, savukārt elektroniskā deju mūzika piesaista 9% klausītāju. Hip-hop klausās 6% iedzīvotāju, pārsvarā jaunieši vecumā no 16 līdz 22 gadiem, kuri raksturo jaunas, digitālajā vidē aktīvas auditorijas ienākšanu. Šlāgermūziku un kantrī žanru izvēlas 4%, pārsvarā vecāka gadagājuma klausītāji, īpaši 50 līdz 60 gadu vecumā. Alternatīvā un starpžanru mūzika, kā arī metālmūzika un instrumentālā mūzika piesaista 3% katra, savukārt indie, tautas, džeza un fanka mūziku iecienījuši ap 2% klausītāju.

Jaunākie 2025. gada rezultāti rāda, ka mūzikas ierakstu kopēšanu vai lejupielādi joprojām veic trešā daļa (33%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem. No tiem 44% kopējamo materiālu iegūst no YouTube, pārveidojot to uz MP3, savukārt tikai 15% izmanto legālas mūzikas iegādes vietnes. Lai gan šie dati norāda, ka nelegāla mūzikas izmantošana joprojām pastāv, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinās to lietotāju īpatsvars, kuri izmanto fiziskus vai nelegālus kopēšanas rīkus, un palielinās legālo straumēšanas servisu izmantošana. Tas apliecina, ka sabiedrības attieksme pret legālu mūzikas patēriņu pakāpeniski kļūst atbildīgāka.

Šogad nozīmīga aptaujas daļa pievērsta sabiedrības izpratnei par mūzikas nozīmi ikdienā un saistību ar legālas mūzikas izmantošanu.Dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji arvien labāk apzinās, cik būtiski ir, lai mūzika tiktu atskaņota licencēti, gan darba vietās, gan publiskās telpās. Šī tendence norāda uz augošu sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi un taisnīgas atlīdzības nodrošināšanas nepieciešamību mūziķiem un producentiem. Joprojām būtiska ir sabiedrības izglītošana šajā jomā, jo tā veicina atbildīgu attieksmi pret radošo darbu un sekmē ilgtspējīgas, daudzveidīgas kultūras vides saglabāšanu Latvijā.

Iepazīties ar šī un iepriekšējo gadu pētījumiem par mūzikas patēriņa paradumiem Latvijas sabiedrībā var LaIPA mājaslapā links: https://ej.uz/laipa_muzikas_paterina_indekss