Mākslīgais intelekts – iespēja vai drauds?

Šogad LaIPA veica aptauju LaIPA biedru  (izpildītāju un fonogrammu producentu) vidū par MI izmantošanu un ietekmi uz nozari. Aptaujas rezultāti atklāj, ka mūzikas industrijas pārstāvji un arī sabiedrība kopumā dažādivērtē mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu mākslā un mūzikā. Vieni to uztver kā draudu, kas grauj mākslas kvalitāti un pazemina auditorijas uztveres līmeni, citi – kā instrumentu, kas sniedz jaunas iespējas tiem, kuriem iepriekš pietrūcis iedvesmas, zināšanu vai resursu.

Diagramma 1. 

 

Diagramma 2.

Aptaujas rezultāti parāda izpildītāju un fonogrammu producentu attieksmi pret jauno realitāti. Paužot viedokli par MI izmantošanu mūzikā, aptaujas dalībnieki pauž arī tādus viedokļus, ka “MI nav ilgtspējīgs risinājums un tam nav vietas mākslā”, ““ar mākslīgā intelekta palīdzību radītas mākslas komercializācijai jābūt aizliegtai”, bet daļa atzīmē, ka algoritmi novedīs pie darba vietu un taisnīgas atlīdzības zaudēšanas mūzikas nozarē.

Īpaši būtiski ir tas, ka vairākums 88% aptaujas dalībnieku nepiekrīt idejai, ka ar MI palīdzību radītiem darbiem būtu jāpiešķir tāda pati aizsardzība kā cilvēka radītai mūzikai. Vienlaikus tiek pieprasīta taisnīga atlīdzība, ja mākslinieku darbi tiek izmantoti MI apmācībai. Citiem vārdiem sakot, sabiedrība sagaida, lai cilvēka radītais netiktu atdots algoritmam bez atbilstošiem noteikumiem.

Diagramma 3.

Kolektīvā licencēšana – darbu izmantošanas posmos

MI pakalpojumu sniedzēji arvien biežāk izmanto aizsargātu saturu – muzikālus, literārus, dramatiskus, vizuālus vai audiovizuālus darbus. Izmantošana notiek trīs galvenajos posmos:

• MI modeļa apmācība;
• satura ģenerēšana;
• ģenerētā satura izmantošana, tieši konkurējot ar cilvēka radītu radošu saturu.

Lai tiesību īpašniekiem tiek pienācīgi atlīdzināts par viņu darba izmantošanu, katrā no iepriekš minētajiem posmiem jānodrošina autoru un izpildītāju darbu licencēšana vai taisnīga atlīdzība par darbu izmantošanu. Autortiesību kolektīvais pārvaldījums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams panākt efektīvu un līdzsvarotu licencēšanas sistēmu gadījumos, kad tiek izmantots liels apjoms radošo darbu.

MI sistēmu izstrādātāji bieži izmanto esošus darbus bez atļaujas, savus biznesa modeļus balstot uz radošajiem darbiem, vienlaikus radot saturu, kas tieši konkurē ar cilvēka radīto. Tāpat kā visi citi aizsargātu darbu izmantošanas veidi, tas ir jāregulē ar licencēm, kas nodrošina pārredzamību un taisnīgu atlīdzību darba radītāiem. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (KPO) ir būtiska loma šajā procesā. Lai novērstu riskus un nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru, LaIPA rosina kolektīvās licencēšanas principa ieviešanu vairākos posmos.

Pirmais posms attiecas uz pašu MI modeļu apmācību. MI algoritmu treniņam jeb mašīnmācīšanās procesam izmantotajiem materiāliem – fonogrammām, izpildījumiem, videoklipiem – jābūt licencētiem. Tas novērstu situāciju, kurā globāli tehnoloģiju uzņēmumi izmanto mākslinieku darbus bez jebkādas atlīdzības.

Otrais posms saistīts ar MI pakalpojumu sniegšanu. Publiski pieejamie ģeneratīvie rīki nevar darboties ārpus tiesiskā ietvara – arī tiem jābūt licencētiem, ja tie izmanto aizsargātus darbus vai to fragmentus.

Trešais posms ietver pašu MI ģenerētā satura izmantošanu. Tas paredzētu, ka  jebkurai MI radītu darbu izmantošanai ir jābūt pakļautai licencēšanai vai taisnīgi atlīdzinātai.

Šāda sistēma nodrošinātu ne tikai taisnīgumu, bet arī konkurences līdzsvaru starp cilvēku un algoritmu radīto, kā to norāda 65% aptaujas dalībnieku.

Diagramma 4.

 

Reģistrācijas noteikumi – Latvijas pieeja

Svarīgs solis jau ir sperts. 2025. gada 22. augustā LaIPA padome pieņēma fonogrammu reģistrācijas noteikumus par MI izmantošanu. Tajos teikts:

• simtprocentīgi MI ģenerēta fonogramma netiek reģistrēta, jo tā nav radošā darba rezultāts;
• ja MI izmantots kā tehnisks instruments fonogrammas izpildījuma izveidē, tā loma tiek norādīta instrumentu sadaļā ar nulles punktu vērtību;
• ja MI iesaistīts kā tehniskais instruments fonogrammas fiksācijas izveidē, tā daļa tiek norādīta un reģistrēta atbilstoši procentuālajam ieguldījumam.       

Autortiesību (AT) likums nosaka, ka MI nevar būt izpildītājs. Izpildītājs ir tikai fiziska persona. AT likums definē arī izpildītāja definīciju — aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Savukārt, fonogrammas producents ir fiziska vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu. Attiecīgi, ja fonogrammas fiksācija veikta izmantojot MI rīkus vai tehnoloģijas, fonogrammas producenta mantiskās tiesības tiek aizsargātas.

Šajā ziņā īpaši būtiski uzsvērt: fonogrammas vai izpildījuma fiksācijas reģistrācija LaIPA nevar kalpot kā blakustiesību apliecinājums. Tas nozīmē, ka vienīgais tiesību apliecinājums ir jaunrade, kas ir neatņemama ar autortiesībām aizsargāta darba pazīme. Jaunrades brīvība ir konstitucionāla ranga vērtība, kura nostiprināta Satversmes 113. pantā: “Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.”

Aptauja: radošums ir prioritāte

LaIPA pētījuma rezultāti parāda, ka sabiedrības un mūzikas industrijas pārstāvju gaidas ir dažādas, taču tajās atklājas skaidra līnija: cilvēka radošumam jāsaglabā prioritāte.

Daļa uzsver, ka “MI grauj mūzikas kvalitāti un pazemina auditorijas uztveres līmeni”. Citi ir gatavi pieņemt to kā palīginstrumentu, norādot, ka “MI pats no sevis neradīs un neizdomās – lai radītu kvalitatīvu saturu, cilvēkam ir aktīvi jālīdzdarbojas un jāizvērtē rezultāts”.

Diagramma 5.

Aptaujas dalībnieki pauž arī gluži praktiskas bažas: mūziķi paredz, ka MI varētu samazināt pieprasījumu pēc komercializētiem skaņu celiņiem vai reklāmu mūzikas, bet vienlaikus pieaug interese par autentisku, cilvēku radītu mūziku. Šis efekts jau redzams – lielās tiešsaistes platformas, piemēram, YouTube un Spotify, ir ieviesušas stingrākus noteikumus pret masveidā radītu un atkārtojošos saturu. Tādējādi tirgus pats sāk nošķirt kvalitāti no surogāta.

Eiropas un Latvijas likumdošanas sinhronizācija

Latvijas pieeja nav atrauta no kopējā Eiropas Savienības (ES) regulējuma un redzējuma, līdz ar to Latvijas esošais un topošais regulējumam jāiekļaujas plašākā ES likumdošanas ietvarā. ES autortiesību direktīvas un jaunais MI regulējums paredz caurskatāmības pienākumu, datizraces izņēmumu pētniecībai un taisnīgas atlīdzības principu. Latvijai būtu jābūt starp tām valstīm, kas prasa skaidrību: algoritmu apmācības procesā jāfiksē, kādi cilvēku darbi izmantoti, nodrošinot atbilstošu intelektuālā īpašuma aizsardzību un taisnīgu atlīdzību.

Pretējā gadījumā mēs nonākam situācijā, kurā “melnajās kastēs” pazūd veselas radošās kopienas ieguldījums – no džeza pianista improvizācijas līdz tautasdziesmu aranžētāja versijām.

Šajā ziņā Eiropas Savienībā jau ir precedents nacionālo valstu likumdošanas līmenī. Dānija likumā par autortiesībām un personas identitāti noteikusi pienākumu aizsargāt personas digitālo identitāti, piešķirot indivīdiem tiesības uz savu seju, balsi un ķermeni, kas ir īpašums ar juridisku aizsardzību, līdzīgi kā autortiesībām. Šī dāņu likumdošanas iniciatīva ir realizēta, ņemot vērā MI radīto dziļviltojumu plašo izplatību. Tādējādi šis likums ir vēsturisks solis, kas atzīst personu identitāti kā intelektuālā īpašuma objektu un ierobežo tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Priekšlikumi Latvijas likumdevējiem

Potenciālajam Latvijas MI izmantošanas un licencēšanas regulējumam ir jābalstās uz vairākiem svarīgiem nosacījumiem, kas kopumā atspoguļotu gan valsts, gan intelektuālā īpašuma aizsardzības likumdošanas kopuma, gan, protams, arī mūzikas nozares nostāju un politiku. Četri pamatvirzieni LaIPA ieskatā ir:

• kolektīvās licencēšanas sistēma ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju – LaIPA un AKKA/LAA – starpniecību, aptverot darbu izmantošanu – no apmācības līdz satura izmantošanai;
• obligāta MI lomas fiksēšana katrā radošajā darbā, kur algoritms ticis izmantots;
• taisnīgas atlīdzības mehānisma ieviešana, kas nodrošina, ka MI izmantošanas ienākumi nonāk darbu radītāju labā;
• pārredzamības pienākums attiecībā uz datiem, ko izmanto vispārīga lietojuma MI modeļu iepriekšējā apmācībā un apmācībā, regulāri sniegt atskaites par visiem izmantotajiem radošajiem darbiem, datu kopām vai citiem intelektuālā īpašuma objektiem, kas tika izmantoti modelu apmācībai vai darbības nodrošināšanai.
• plašākas sabiedrības informēšanas kampaņas, kas skaidro, kā atšķirt cilvēka un MI radītu mūziku, stiprinot cieņu pret oriģinālo darbu.

Infografika -  LaIPA aptaujas par Mākslīgo intelektu rezultāti, 2025. gads: Dokuments