Mākslīgais intelekts (MI) piedāvā arvien plašākas iespējas, taču tā straujā attīstība rada arī jaunus izaicinājumus - gan saistībā ar mūzikas radīšanu, gan intelektuālā īpašuma tiesībām.

Mākslīgais intelekts pēdējo gadu laikā ir attīstījies straujāk nekā jebkad iepriekš. Tas, kas agrāk šķita teju neiespējams, šobrīd jau ir realitāte. Mākslīgais intelekts spēj ne tikai radīt tekstus, attēlus un video, bet arī komponēt mūziku un ģenerēt skaņas efektus, nemaz nerunājot par to, ka kādam mākslīgais intelekts ir kļuvis par labāko draugu, terapeitu un skolotāju. No vienas puses var saskatīt plusus, bet no otras, ja runājam par radošajām industrijām kopumā un, protams, tostarp arī mūzikas nozari, rodas šaubas par industrijas noturību šajos strauji mainīgajos laikos. Galvenais jautājums: kā mainīsies mūziķu profesija un viņu tiesības uz intelektuālo īpašumu?

Cilvēki ar mūziku dzīvo gadu tūkstošiem. Senākā rakstiski fiksētā dziesma ir “Hurriešu himna Nr.6” (Hurrian Hymn), kas radusies ap 13. gadsimtu pirms mūsu ēras, taču dažādi pētījumi pierāda, ka cilvēki ir muzicējuši vēl krietni pirms tam. Toreiz mūzika kalpoja kā saziņas veids, tā nebija profesija vai bizness. Šobrīd viss ir mainījies - mūsdienās mūzika ir kļuvusi par nozari, kas nodrošina iztiku miljoniem cilvēku. Ieraksti, koncerti, straumēšanas platformu lietošana, reklāmas un radio džingli, filmu skaņu efekti - tas viss ir mūzika. Tādēļ arī nepieciešama intelektuālā īpašuma aizsardzība, lai cilvēki, kuri radījuši kādu darbu (vienalga, vai tā ir dziesma, filma, literārs sacerējums, fotogrāfija, glezna vai datorprogramma) justos droši, ka saņems atlīdzību par ieguldīto darbu un tam veltīto laiku. 

Ko darīt ar mūziku (vai jebkādu citu darbu), ko radījis mākslīgais intelekts? Tieši šāds ir galvenais jautājums jaunajā situācijā radošajās industrijās. Ikviens cilvēks var ierakstīt kādā no MI platformām “izveido man dziesmu” un dažu sekunžu laikā saņemt mākslīgi ģenerētu dziesmu, kas izklausās gandrīz kā īsta. Viss varētu šķist nekaitīgi, tomēr - kurš ir šīs dziesmas autors un kuram piederēs autortiesības? 

Ģeneratīvais mākslīgais intelekts rada jaunus izaicinājumus tiesību jomā - tas vairs nav tikai palīgs, bet arī pats var tikt uzskatīt par “radītāju”, tādējādi MI var kļūt par šķērsli sakārtotai un visiem saprotamai intelektuālā īpašuma aizsardzības jomas darbībai. Kā norāda Ilona Pētersone, Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja: “Autortiesību regulējums netiek līdz mākslīgā intelekta rīku straujajai attīstībai. Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts sniedz dažas atbildes, bet vēl nav skaidrs, kā tas tiešām darbosies praksē. Tāpēc šobrīd tiek mēģināts neskaidros jautājumus risināt ar tiesu sistēmas palīdzību. Diemžēl tiesvedības nekad nav ļoti ātras,” uzskata Ilona Pētersone.

2024. gada pētījumā “Mākslīgā intelekta ietekme uz mūziķiem” (The impact of artificial intelligence on musicians) tiek akcentēts, ka mākslīgais intelekts visvairāk ietekmē tieši tās jomas, kur tiek izmantots radošums un prāts. Jeb, vienkāršāk sakot, tās nozares, kur pastāv intelektuālā īpašuma tiesības. Bet vismazāk ietekmētas ir profesijas, kuras saistītas ar reālu “roku darbu”. Interesanti ir tas, ka šajā pētījumā tiek atzīmēts, ka muzicēšana patiesībā ietver abas jomas, jo mūzikas izpildīšana un publiska uzstāšanās ir klasificējama kā “īsts roku darbs”, bet mūzikas komponēšana, aranžēšana un tekstu rakstīšana - kā radošais aspekts. 

Populārie mūziķi, kuri piedalās festivālos, aicina uz saviem koncertiem un turnejām, savā veidā ir pasargāti, tomēr tiem, kas nodarbojas tikai ar mūzikas radīšanu un izplatīšanu, ir iemesls uztraukumam. Lai arī pagaidām visai nekvalitatīvi (atzīsim, kvalitatīvāka “mākslīgā satura” radīšana ir tikai laika jautājums), MI [teorētiski] var aizvietot radošos ļaudis dziesmas tekstu sacerēšanā, kā arī mūzikas komponēšanā. Un patiesībā tas jau sāk notikt ne tikai “privātu eksperimentu” mājas apstākļos, bet jau nozares līmenī. Ja vēl 2022. gadā (saskaņā ar rakstā “Neapturama mākslīgā intelekta ietekme mūzikā: vai tas mainīs industrijas pamatus?” (Unstoppable Impact of AI in Music: An Industry Game-Changer?) minēto Bērklija universitātes pētījumu) tika noskaidrots, ka 55% mūziķu uzskata, ka mākslīgais intelekts nespēj replicēt emocionālo dziļumu un tikai 47% producentu bija noraizējušies par tradicionālo izpildītāja lomu aizstāšanu ar mākslīgo intelektu, tad jau 2024. gada pētījumā, ko veica Francijas un Vācijas mūzikas biedrības “SACEM” un “GEMA”, tika atklāts, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 71% mūziķu pauž bažas par savu nākotni, finansiālo stāvokli un mākslīgā intelekta ieviešanas sekām mūzikas nozarē, savukārt 35% respondentu atklāja, ka mākslīgais intelekts jau tiek integrēts mūziķu ikdienā, radot gan labumus (palīdz tikt galā ar radošo trauksmi), gan arī problēmas (minimizē autorību, nerada unikālus darbus). Papildus pētījumā tika iekļauta tirgus analīze un ekspertu intervijas, prognozējot ievērojamu mūziķu ienākumu samazināšanos par 27% līdz 2028. gadam.

Protams, mākslīgā intelekta rīki mūzikā nav nekas jauns. “Autotune”, skaņas rediģētāji, mikseri, audio skeneri un rīki, kas spēj atpazīt mūziku (piemēram “Shazam”) - tas viss palīdz gan mūzikas radīšanā, gan mūzikas uzturēšanā. Taču šeit ir kāda ļoti nozīmīga nianse: mākslīgā intelekta palīgrīki nav tas pats, kas mākslīgā intelekta ģeneratīvie rīki. 

Pietiekami daudzi eksperti atzīst, ka mākslīgais intelekts šobrīd nespēj radīt augstas kvalitātes melodijas, dziesmu tekstus un skaņdarbus. Taču, pat ja tā būtu taisnība, “radīto” mūzikas produktu kvalitāte pašlaik nav lielākā problēma, mūzikai sastopoties ar mākslīgo intelektu. Pēdējos gados aktuālāka kļūst problēma, kas saistīta ar datorprogrammu un mākslīgā intelekta sistēmu apmācību, izmantojot negodīgas metodes.

2023. gadā vairākas lielās ierakstu kompānijas un mūzikas izdevēji uzsāka tiesas prāvas pret divām mākslīgā intelekta mūzikas platformām - Suno un Udio, apgalvojot, ka šīs platformas bez atļaujas kopēja neskaitāmus ar autortiesībām aizsargātus skaņu ierakstus, lai apmācītu savas ģeneratīvās mākslīgā intelekta sistēmas. Suno un Udio noraidīja pretenzijas, argumentējot, ka viņu tehnoloģijas ģenerē pavisam jaunu mūziku, turklāt apmācībās tiek izmantota tikai godīgi atļauta un “royalty-free” mūzika. Tomēr, ja iedziļinās šajā apsūdzībā, var redzēt, ka mākslīgā intelekta sistēmas nespēj radīt neko pilnīgi unikālu - tikai līdzīgu tam, kas tām tika mācīts. Piemēram, sūdzībā minētā dziesma ar nosaukumu “Prancing Queen”, kas ļoti atgādina zviedru grupas “ABBA” dziesmu “Dancing Queen”.

Mākslīgā intelekta ģeneratīvie rīki darbojas līdzīgi kā valodu modeļi. Tie analizē lielu daudzumu datu, meklē likumsakarības, korelācijas un pēc tam rada kaut ko, kas ir pietiekami līdzīgs, bet ne pilnībā identisks oriģinālam. Mūzikas gadījumā tas nozīmē, ka mākslīgais intelekts iepazīst lielu daudzumu dziesmu, un tad ģenerē savu muzikālo versiju, kas balstīta uz iepriekš analizētajām dziesmām. Problēma ir tajā, ka mākslīgajam intelektam bieži tiek nelikumīgi “iebarotas” ar autortiesībām aizsargātas dziesmas, un līdz ar to autori un tiesību īpašnieki nesaņem nekādu atlīdzību.

Kas patiesi uztrauc - t.s. “aklajos testos” lielākā daļa klausītāju augstāk novērtēja mākslīgā intelekta komponētos skaņdarbus, nekā cilvēku radītās kompozīcijas. To atklāja 2024. gada pētījums “Mākslīgā intelekta radītā mūzika un klausītāju reakcijas “aklajā testā”” (Music Creation by Artificial Intelligence and Listener Reactions in a Blind Test). Turklāt tikai 32% atzina, ka viņi labāk klausītos un atbalstītu īstus māksliniekus-cilvēkus, savukārt 68% (tātad - vairāk nekā divas trešdaļas) klausītāju neuzskatīja, ka mākslīgi ģenerētas muzikālas kompozīcijas ir kaut kas slikts.

Nav iespējams prognozēt, kā mākslīgais intelekts attīstīsies nākotnē. Kopš 2022. gada ir redzama eksponenciāla attīstība, un līdz ar to mūzikas nozares darbinieku satraukuma pieaugums. Lai arī mākslīgais intelekts šobrīd nevar aizstāt dzīvās mūzikas koncertus vai cilvēka klātbūtni, taču MI attīstības tempi un virzieni liek ar bažām raudzīties arī šajā virzienā. Jau šobrīd MI faktiski pilnībā var aizvietot mūziķus, kas veido dziesmu tekstus, rada reklāmu džinglus un komponē fona mūziku. Turklāt šajā jomā parasti strādā neatkarīgie mākslinieki, kuriem šis darbs ir nozīmīgākais iztikas avots. 

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas atziņām darbu aizsargā ar autortiesībām, ja autoram, radot šo darbu, ir bijusi iespēja īstenot brīvas un radošas izvēles un atspoguļot tajā savu personību. Mūzika ir radoša, un radošums ir cilvēciska īpašība. Šajā digitālajā laikmetā ir svarīgi nodrošināt ētisku mākslīgā intelekta izmantošanu, kas respektē radošos cilvēkus, bez kuru darba mākslīgais intelekts nemaz nevarētu pastāvēt.