Šodien, 26. aprīlī, tiek atzīmēta Pasaules intelektuālā īpašuma diena.

Iepazīsties ar Latvijas mūziķu viedokli par intelektuālā īpašuma aizsardzības svarīgumu, par to, kā nepieciešams aizsargāt intelektuālo īpašumu, par to, kāpēc tas ir svarīgi jebkuram radošās industrijas pārstāvim:

Samanta Tīna, dziedātāja: "Intelektuālais īpašums ir mans prāts, doma un realizētā ideja. Un tad rodas “produkts” – mūzika, dziesma, izrāde. Tas ir “produkts”, kuru patērē un lieto arī citi šī “produkta” cienītāji. Jā, šiem produktiem nav speciālu plauktu lielveikalos, kurus iegādājoties uzreiz notiek pirkšana un pārdošana. Mūsu intelektuālais īpašums ne vienmēr ir taustāms, biežāk dzirdams un redzams. Tādēļ arī par intelektuālā īpašuma “produktiem”, par vēlmi tos patērēt un lietot būtu jāsaņem atlīdzība."

FAKTS, mūziķis: "Intelektuālais īpašums: man tas nozīmē “kolekcionēt” darbus un saņemt atalgojumu par padarīto."

Aivars Hermanis, komponists un mūziķis: "Visa cilvēces attīstība un darbība sākotnēji ir balstīta uz cilvēku intelektu, cilvēku domām un spēju ģenerēt idejas, kuras pēc tam tiek attīstītas un dod mums kopēju labumu. Tāpēc ir svarīgi pasargāt savu intelektuālo īpašumu. Ne velti jau Bībelē teikts: vispirms bija vārds. Bet vārds ir intelekta izpausme un veids, kā darīt citiem zināmu sava intelekta ģenerēto ideju. Viss sākas ar cilvēku. Arī autortiesību pamatu pamats ir cilvēks, kurš izdomā to, kas turpmāk ir vajadzīgs citam."

Agnese Rakovska, mūziķe: "Intelektuālais īpašums ir mans kapitāls, un kapitāls ir jāsargā. Intelektuālais īpašums ir mūsu – radošo cilvēku un visas radošās industrijas – pamatu pamats."

Būū, dziedātāja: "Nereti autortiesības un blakustiesības māksliniekiem šķiet gluži vai kas mistisks un nesaprotams, tāpēc ir jādomā, jārunā, jājautā. Pat pēc ļoti veiksmīgi pavadīta radošā gada un padziļinātas intereses par to, kas un kā “notiek” ar manis radītajām dziesmām autortiesību un blakustiesību izpratnē, man joprojām ir daudzi jautājumi. Un es nebaidos tos uzdot. Tas ir pirmais solis, lai mēs, mākslinieki, spētu parūpēties par sevi un saņemtu atlīdzību par radošo darbu."

Juris Millers, producents: "Radošā intelektuālā īpašuma aizsardzība ir viens no nedaudzajiem instrumentiem, kas kalpo izpildītāju un producentu interesēm. Ir ļoti svarīgi, lai šo tiesību nozīmi apzinās ne tikai īpašuma lietotāji, bet arī to radītāji."

Guntars Račs, mūziķis, dzejnieks un producents: "Lai rastos intelektuālais īpašums, ir jārada kaut kas tāds, kas pasaulē līdz šim nekad nav eksistējis. Tāda dziesma, tādi vārdi, tāda melodija un skanējums, kāds vēl nekad un nekur nav bijis. Tas atšķir intelektuālo īpašumu no visa cita īpašuma veidiem. Es zinu, ka daudziem autortiesības un blakustiesības šķiet sarežģītas un nesaprotamas, taču katram, kurš izvēlējies darboties kādā radošā profesijā, ir pienākums zināt savas tiesības, jo bez šīm zināšanām nav iespējama veiksmīga profesionāla darbība un nopietnu panākumu gūšana. Tieši šīs zināšanas ļauj savus radošos augļus pārvērst līdzekļos, kurus ieguldīt savā izaugsmē. Radošums diemžēl ne visiem ir dots, tāpēc tas ir īpaši saudzējams, sargājams un attīstāms. Radīšana ir brīnums, kuram ir sava vērtība. Unikāla vērtība."

DJ Rudd (Rūdolfs Budze), mūziķis un producents: "Nevienam nav jautājumu par to, ka par maizes kukulīti veikalā ir jāmaksā. Tāpat visi zina, ka, piemēram, nozagt kaimiņam lietussargu ir sodāma rīcība. Diemžēl par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzību viedoklis ne vienmēr cilvēkiem ir tikpat pašsaprotams. Tāpēc ir būtiski, ka radošie cilvēki – mūziķi, mākslinieki, dzejnieki, producenti – zina un spēj aizstāvēt savas tiesības, turklāt skaidrojot to arī sabiedrībai. Skaidrojot tā, lai mēs visi tikpat pašsaprotami kā samaksu par maizes kukulīti uztvertu arī radošo cilvēku tiesības saņemt samaksu par savu darbu."

Aigars Dinsbergs, producents: "Intelektuālā īpašuma aizsardzība mūsu radošās industrijas pasaulē nozīmē rūpes un atbalstu par jaunrades procesu vai izpausmes formu, kas ir jebkura uzņēmuma lielākā un nozīmīgākā vērtība – drošība un garants nākotnes investīcijām. Tāpēc arī mums pašiem – radošās industrijas cilvēkiem – ir rūpīgi jākopj, jāsaudzē un jāuzmana intelektuālā īpašuma aizsardzības “dārzs”, un atliek vienīgi cerēt – ja katrs no izpildītājiem un producentiem aktīvi līdzdarbosies, palīdzēs un atbalstīs šo procesu, tad stiprāka un radošāka kļūs valsts, mēs katrs kā indivīds un industrija kopumā."

Vairāk par Pasaules intelektuālā īpašuma dienu uzzini šeit: www.wipo.int/ip-outreach/en/ipday/